Jēdziens "templis" ir aizgūts no latīņu valodas vārda templum, kas pirmo reizi parādījās ap 6. gadsimtu p.m.ē., lai tādējādi apzīmētu ikvienu seno romiešureliģisko celtni.[1] Mūsdienās ar to visbiežāk apzīmē konstrukciju, kas paredzēta reliģiskām vai garīgām aktivitātēm kā, piemēram, lūgšanām, dievu pielūgsmei, meditācijai vai upurēšanai.[1]
Pēc atsevišķu arheologu domām, senākais templis ar nosaukumu Gobekli Tepe, kas sevī galvenokārt ietver mākslīgi apstrādātu megalītisku akmens bluķu izkārtojumu plašā teritorijā, ir atrodams mūsdienu Turcijas dienvidaustrumu daļā, apmēram, 10 kilometru attālumā no Šanliurfas un tiek datēts ar 9000. gadu p.m.ē.[2] Savukārt lielākais tempļa komplekss, kas sevī ietver vairāk kā tūkstoš dažādas celtnes un aizņem aptuveni 160 hektāru lielu platību, ir Ankorvats, kas atrodas mūsdienu Kambodžā un tika uzcelts 12. gadsimtā.[3]
