Rietumjava
| Rietumjava | |||
|
|||
| — Indonēzijas province — | |||
 |
|||
|
|||
|
|||
| Pārvaldes centrs | Banduna | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | indonēziešu valoda | ||
| Valsts |  Indonēzija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 35 377,76 km² | ||
| Iedzīvotāji (2021. gadā) | |||
| - Kopā | 48 782 402 | ||
| - Blīvums | 1 378,9/km² | ||
| Laika josla | Indonēzijas rietumu laiks (UTC+7) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Rietumjava Vikikrātuvē
| |||
Rietumjava (indonēziešu: Jawa Barat, sundu: Jawa Kulon) ir viena no Indonēzijas provincēm un atrodas Javas salas rietumos. Rietumjavai ir sauszemes robeža ar Bantenas provinci un Džakartu rietumos, bet austrumos ar Centrālās Javas provinci. Ziemeļos to apskalo Javas jūra, bet dienvidos — Indijas okeāns. Provinces administratīvais centrs ir Banduna.
Kopā ar Bantenu tā ir sundu tautas etniskā teritorija, kuri ir otrā lielākā etniskā grupa Indonēzijā pēc javiešiem un sastāda 72% provinces iedzīvotāju.[1] Province ar saviem gandrīz 49 miljoniem iedzīvotāju 2021. gadā bija visapdzīvotākā valstī.[2]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rietumjavas un Bantenas provincēs, kas ir daļa no Klusā okeāna vulkāniskā Uguns loka, ir vairāk vulkānu nekā jebkurā citā Indonēzijas provincē. Plašais vulkāniskais kalnu reģions iekšzemes Rietumjavā tradicionāli ir pazīstams kā Parahjangans, kas nozīmē "Hjangu (dievu) mājvieta". Tas tiek uzskatīts par sundu tautas zemes sirdi. Rietumjavas augstākais punkts ir stratovulkāns Čaremes kalns (3078 metri) uz robežas starp Kuninanas un Madžalenkas reģioniem. Rietumjavā ir bagāta un auglīga vulkāniskā augsne. Lauksaimniecība, galvenokārt tradicionālā rīsu audzēšana, ir kļuvusi par sundu lauku iedzīvotāju primāro dzīvesveidu. Kopš Nīderlandes varas laikiem Rietumjava ir pazīstama kā arī produktīva kafijas, tējas, hinīnkoku un daudzu citu ienesīgo kultūru plantāciju zona. Rietumjavas kalnu reģions ir arī svarīgs dārzeņu un dekoratīvo ziedu ražotājs.
Cauri Bandunai uz ziemeļaustrumiem plūst Čitarumas upe, garākā un saimnieciski vissvarīgākā upe provincē. Uz šīs 300 km garās upes atrodas trīs aizsprosti, kuri apvieno HES un apūdeņošanas funkcijas — Čiratas, Sagulinas un Džatiluhuras.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saglabājušās vēstures liecības par Tarumanagaras karalisti, kur ceturtajā gadsimtā uz akmeņiem aprakstīti tās karaļi.[3] Sestajā gadsimtā karaliste zaudēja karu budistu karalistei Srividžajai un izgaisa no uzrakstiem. Vēlāk šajā rajonā, iespējams, 7. gadsimtā izveidojās ilgstoši pastāvējusī Sundas karaliste, kas 15. gadsimtā bija savu panākumu zenītā.
Lai aizsargātos pret ārējiem draudiem, sundieši 1512. gadā parakstīja līgumu ar portugāļiem, kas ļāva tiem šajā apgabalā celt cietokšņus un noliktavas, kā arī tirgoties. Tomēr portugāļiem pietrūka spēku atbalstīt savus sabiedrotos. Notika kari starp Sundas karalisti un Demakas un Čirebonas sultanātiem, un 16. gadsimta vidū Sundas karaliste pagrima, galvenokārt Bantenas sultanāta spiediena ietekmē. Pēc 1576. gada karaliste nevarēja noturēt savu galvaspilsētu Pakuanpadžadžaranu (mūsdienu Bogora), un pakāpeniski Bantenas sultanāts pārņēma agrāko Sundas karalistes reģionu. Mataramas sultanāts no Javas centrālās daļas sagrāba Prianganas reģionu, karaļvalsts dienvidaustrumu daļu.
16. gadsimta beigās Nīderlandes Austrumindijas kompānija panāca Bantenas sultanāta krišanu. Nākamos trīssimt gadus Javas rietumu daļa bija Nīderlandes Austrumindijas administrācijas pakļautībā.
Pēc Otrā pasaules kara Indonēzija pasludināja neatkarību un izcīnīja to, un 1950. gada 14. jūlijā tika izveidota Rietumjavas province. 1966. gadā Džakartas pilsēta tika atdalīta no Rietumjavas kā "īpašs galvaspilsētas reģions", kura statuss ir līdzvērtīgs provinces statusam,[4] savukārt 2000. gadā provinces rietumu daļa tika atdalīta, izveidojot atsevišķu Bantenas provinci. 2009. gadā izskanēja priekšlikumi pārdēvēt provinci par Pasundanu ("sundu zemi"), kā tā saucās neatkarības kara laikā 1940. gadu beigās.[5] Tomēr tie nav realizēti.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Province ir iedalīta 9 pilsētās (kota) un 21 reģionā (kabupaten), kas aptuveni atbilst Latvijas valstspilsētām un novadiem. Šīs pilsētas un reģioni tālāk iedalās 620 rajonos (Kecamatan) un zemākajās vienībās: 1576 pilsētu mikrorajonos (Kelurahan) u 4031 lauku pagastā (Desa). Pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita miljonos 2021. gadā bija:
- Bekasi (2,6 milj.)
- Banduna (2,5)
- Depoka (2,1)
- Bogora (1,1)
- Tasikmalaja (0,7)
- Čimahi (0,6)
- Sukabumi (0,4)
- Čirebona (0,3)
- Bandžara (0,2)
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Provinces lielākās pilsētas Bekasi (piepilsēta Lielajā Džakartā) un Banduna ir attiecīgi trešā un ceturtā lielākās pilsētas Indonēzijā. Banduna ir arī viena no visblīvāk apdzīvotajām pilsētām pasaulē.[6]
Tā kā province robežojas ar galvaspilsētu Džakartu, tajā notiek spēcīga imigrācija no citiem valsts rajoniem. Etniski lielākā daļa joprojām ir provinces pamatiedzīvotāji sundi (72%), tiem seko javieši (13%), betāvi (6%) un čirebonieši (4%).[1] Pilsētās pamanāmi ir arī ķīnieši (0,6%). Vienīgā oficiālā valoda ir indonēziešu, parasti lietotā — sundu, bieži tiek lietota arī javiešu valoda (īpaši dienvidaustrumos) un tās čireboniešu dialekts (ziemeļaustrumos), kā arī betāvu kreoliskā valoda ap Džakartu (bijušo Batāviju).
Pēc Tautas attīstības indeksa 2019. gadā visturīgāk provincē dzīvoja lielāko pilsētu iedzīvotāji un Džakartas apkaime, kuru līmenis bija pielīdzināms Baltkrievijai, visnabadzīgāk — Čiandžuras un Tasikmalajas reģioni dienviddaļā, kuru līmenis atbilda Bangladešas vidējam rādītājam. Kopumā provinces vidējais dzīves līmenis ir tuvs Indonēzijas vidējam.
97% provinces iedzīvotāju ir musulmaņi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Wayback Machine». demografi.bps.go.id. 2017-07-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-12. Skatīts: 2022-11-21. "Kewarganegaraan Suku Bangsa, Agama, Bahasa 2010" (PDF). Badan Pusat Statistik. 2010. pp. 23, 36—41.
- ↑ Badan Pusat Statistik, Jakarta, 2022.
- ↑ Zahorka, Herwig (2007). The Sunda Kingdoms of West Java, From Tarumanagara to Pakuan Pajajaran with Royal Center of Bogor, Over 1000 Years of Propsperity and Glory. Yayasan cipta Loka Caraka.
- ↑ «Jakarta | Indonesia, History, Map, Population, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2022-11-21.
- ↑ Okezone. «Tokoh Jabar Siapkan Deklarasi Provinsi Pasundan : Okezone News». https://news.okezone.com/ (id-ID), 2009-10-29. Skatīts: 2022-11-21.
- ↑ "Estimasi Penduduk Menurut Umur Tunggal Dan Jenis Kelamin 2014 Kementerian Kesehatan" (PDF).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumjava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|