Invaliditāte (no latīņu: invalidus — 'nespējīgs, vājš') ir ilgstošs vai nepārejošs funkcionēšanas ierobežojums, ko izraisījusi slimība, trauma vai iedzimts defekts un kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Latvijas normatīvajos aktos minētas trīs invaliditātes grupas: I grupa (ļoti smaga invaliditāte), II grupa (smaga invaliditāte) un III grupa (mēreni izteikta invaliditāte).[1] Cilvēks var būt invalīds jau kopš dzimšanas vai arī par tādu kļūt dzīves laikā. Pastāv dažādu veidu invaliditāte: fiziskā, kognitīvā, garīgā, emocionālā, attīstības invaliditāte u.c. Sportisti ar fiziskiem traucējumiem ik pēc četriem gadiem startē Paraolimpiskajās spēlēs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Invaliditāte.