Pāriet uz saturu

Gundegu dzimta

Vikipēdijas lapa
Gundegu dzimta
Ranunculaceae
Ložņu gundega (Ranunculus repens)
Ložņu gundega (Ranunculus repens)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGundegu rinda (Ranunculales)
DzimtaGundegu dzimta (Ranunculaceae)
Gundegu dzimta Vikikrātuvē

Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas. Lapas sakārtotas spirāliski, pieder gan sauszemes, gan ūdensaugiem. Heterofolija — dažādas lapas. Ziedi vientuļi vai sakopoti ziedkopās (ķekarveidīgi vai skarveida). Divdzimumu, retāk viendzimuma ziedi, aktinomorfi, pagarināta zieda ass. Apziednis var būt vienkāršs vai divkāršs. Daudziem augiem kauslapas un vainaglapas var būt ar piesi. Putekšņlapu daudz, apputeksnē kukaiņi. Ginecejs apokarps, augļi — sēklenes vai arī somiņas. Ietilpst: indīgi augi, satur alkaloīdus un glikozīdus, žāvējot indīgās vielas sadalās. Izmanto: sirds līdzekļu izgatavošanā Adonis vernalis, daudz krāšņumaugu (kurpītes (Aconitum), ziemziedes), nektāraugi (gundegas (Ranunculus), saulpurenes (Trollius), tīruma zilausis (Consolida regalis)). Aizsargājami: dzeltenā kurpīte (Aconitum lasiostomum), augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum), meža ozolīte, meža vizbulis (Anemone sylvestris), šķeltlapu silpurene. Dzimtā ir >50 ģintis un apm. 2000 sugas. Latvijā ir 14 ģintis un 44 sugas.

Apzīmējums gundega, apvidos arī gunsdega, ir saliktenis no gun(s) "uguns" un dega, kas ir darbības vārda degt atvasinājums, sal. apvidvārdu dega [dæga] "izdegusi (meža, krūmāja, pļavas) vieta". Apzīmējuma pamatā ir gundegas sulas rūgtums. Indoeiropiešu valodās ir raksturīgs nozīmes pārnesums "degt" → "rūgts" → "auga nosaukums". Apvidos gundega apzīmē arī apdeguma tulznu vai čūlu, vai izdegušu vietu mežā vai pļavā.[1]

Sistemātika un Latvijā sastopamās dzimtas sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gundegu dzimtas ģintis un Latvijā sastopamās sugas:

gundegu dzimta (Ranunculaceae)

Diskutējamās Gundegu dzimtas sugas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5401004117.
pFad - Phonifier reborn

Pfad - The Proxy pFad of © 2024 Garber Painting. All rights reserved.

Note: This service is not intended for secure transactions such as banking, social media, email, or purchasing. Use at your own risk. We assume no liability whatsoever for broken pages.


Alternative Proxies:

Alternative Proxy

pFad Proxy

pFad v3 Proxy

pFad v4 Proxy