Gribas izteikums pieder pie tiesiska darījuma būtības. Ja divpusējā gribas izteikumā faktiski nav abu pušu gribas, darījums nenotiek. Nenopietni domātam gribas izteikumam, vai tādam, kas izteikts tikai izskata pēc, nav tiesisku seku.
Gribas izteikums iespējams trijos veidos: 1) mutiski; 2) rakstiski; 3) ar konkludentām darbībām, piemēram, klusējot. Pirms gribas izteikuma jāpārliecinās, vai likums pieprasa noteiktu formu (piemēram, tikai rakstisku) vai nē. Rakstiskā gribas izteikumā svarīgi to precīzi formulēt. Gribas izteikums jāizsaka pirms attiecīgās darbības veikšanas, lai gan atsevišķos gadījumos iespējams to izteikt pēc kādas darbības veikšanas. Atpakaļejošs apstiprinājums nenotiek, ja: 1) darījumam nav juridiska spēka; 2) darījums ir pretlikumīgs; 3) iestājušās darījuma sekas. Ja konstatēts gribas defekts, tad darījums uzskatāms par fiktīvu.
Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Zin. red. K. Torgāns. — Rīga: Mans Īpašums, 2000. ISBN 9984-574-12-1 — 37.-44. lpp.
