16. armija (Vērmahts)
 | |
| Valsts |
 Nacistiskā Vācija |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | No 1939. gada 22. oktobra līdz 1945. gada 8. maijam |
| Pakļautība |
Armiju grupa Ziemeļi Armiju grupa Kurzeme |
| Militārās operācijas | Otrais pasaules karš |
16. armija (vācu: 16. Armee) bija militārā formācija Vācijas armijas sastāvā Otrā pasaules kara laikā. Tā tika izveidota 1939. gada 22. oktobrī no 3. armijas daļām.
Kaujas ceļš
1940. gada maijā un septembrī 16. armija piedalījās Kaujā par Franciju.
No 1941. gada 22. jūnija piedalījās Otrā pasaules kara Austrumu frontē. Piedalījās kaujās Lietuvā un pie Daugavpils. 1942.-1943. gados piedalījās kaujās pie Demjanskas un Holmas. 1944. gadā piedalījās kaujās pie Narvas, vēlāk kaujās Rīgas apkārtnē. No 1944. gada novembra līdz kara beigām karoja Kurzemes cietoksnī.
16. armija beidza karadarbību 1945. gada 8. maijā, pēc Vācijas kapitulācijas.
Armijas sastāvs
1941. gada jūnijā:
- 2. armijas korpuss
- 10. armijas korpuss
- 23. armijas korpuss
- 28. armijas korpuss
1941. gada augustā:
- 1. armijas korpuss
- 2. armijas korpuss
- 10. armijas korpuss
- 28. armijas korpuss
- 50. armijas korpuss
1941. gada novembrī:
- 1. armijas korpuss
- 2. armijas korpuss
- 10. armijas korpuss
- 39. armijas korpuss
1942. gada jūlijā:
- 2. armijas korpuss
- 10. armijas korpuss
- 39. armijas korpuss
1943. gada janvārī:
- 2. armijas korpuss
- 10. armijas korpuss
1943. gada augustā:
- 2. armijas korpuss
- 8. armijas korpuss
- 10. armijas korpuss
- 43. armijas korpuss
1943. gada novembrī:
- 1. armijas korpuss
- 2. armijas korpuss
- 8. armijas korpuss
- 10. armijas korpuss
- 43. armijas korpuss
1944. gada martā:
- 1. armijas korpuss
- 2. armijas korpuss
- 8. armijas korpuss
- 10. armijas korpuss
1944. gada novembrī:
- 16. armijas korpuss
- 43. armijas korpuss
- 6. armijas SS korpuss
Komandieri
- no 1939. gada oktobra līdz 1943. gada 12. oktobrim Ernsts Bušs
- no 1943. gada 12. oktobra līdz 1944. gada 1. jūlijam Kristians Hansens
- no 1944. gada 3. jūlija līdz 1944. gada 29. augustam Pauls Lauks
- no 1944. gada 3. septembra līdz 1945. gada 10. martam Karls Hilperts
- no 1945. gada 10. marta līdz 1945. gada 16. martam Ernsts-Antons fon Krozigs
- no 1945. gada 16. marta līdz 1945. gada 8. maijam Frīdrihs-Jobsts Folkamers fon Kirhenzitenbahs
-
ģenerālfeldmaršals Ernsts Bušs (1885-1945) -
artilērijas ģenerālis Kristians Hansens (1885-1972) -
infantērijas ģenerālis Pauls Lauks (1887-1944)
