2. marts
datums
2. marts ir gada 61. (62. garajā gadā) diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām ir atlikušas 304 dienas.
Vārda dienas
labot šo sadaļuNotikumi
labot šo sadaļu- 986. gads — Luijs V kļuva par franku karali.
- 1320. gads — Krakovā Vladislavs I Elkonītis tika kronēts par Polijas karali.
- 1333. gads — Kazimirs III Lielais kļuva par Polijas karali.
- 1458. gads — Prāgā par Bohēmijas karali tika kronēts Jirži no Podebradiem.
- 1717. gads — balets "The Loves of Mars and Venus" kļuva par pirmo Anglijas baletu.
- 1836. gads — Teksasas republika pasludināja neatkarību no Meksikas.
- 1855. gads — Aleksandrs II kļuva par Krievijas caru.
- 1869. gads — tika iesvētīta Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcas ēka.
- 1901. gads — ASV Kongress pieņēma Plata labojumu, kas ierobežoja Kubas autonomiju.
- 1917. gads (v.s., pēc j.s. 15. martā) — Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa.
- 1920. gads — uz bijušo Buļļu, Bulduru, Majoru, Valteru un Slokas muižu zemes tika izveidota Rīgas Jūrmala.
- 1937. gads — tika pieņemts Turkmēnijas PSR ģerbonis.
- 1939. gads — par Romas pāvestu kļuva Pijs XII.
- 1946. gads — Ho Ši Mins tika ievēlēts par Ziemeļvjetnamas prezidentu.
- 1956. gads:
- Maroka pasludināja neatkarību no Francijas.
- pieņemts pašreizējais Marokas karogs.
- 1969. gads — virsskaņas pasažieru lidmašīna Concorde veica pirmo izmēģinājumu lidojumu.
- 1970. gads — Rodēzija tika pasludināta par republiku, saraujot pēdējās saites ar Apvienoto Karalisti.
- 1978. gads — čehs Vladimirs Remeks kļuva par trešās valsts pārstāvi (pēc PSRS un ASV) kosmosā, kad viņš startēja ar kosmosa kuģi Sojuz-28.
- 1979. gads — tika atklāta klīnika "Gaiļezers".
- 1990. gads — LPSR AP lēmums atzina par nepieciešamu dibināt Latvijas PSR centrālo banku un piešķirt tai oficiālo nosaukumu "Latvijas Banka". LPSR AP pieņēma likumu "Par bankām".
- 1992. gads — Moldova un Armēnija pievienojās ANO.
- 1996. gads — Džons Hauards tika ievēlēts par Austrālijas premjerministru.
- 1998. gads — tika publiskots, ka dati no Galileo zondes liecina par šķidra okeāna varbūtēju pastāvēšanu zem Jupitera pavadoņa Eiropas biezās ledus segas.
- 2004. gads — palaista ESA starpplanētu zonde Rosetta.
- 2008. gads — Dmitrijs Medvedevs tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.
- 2020. gads — apstiprināts pirmais SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā.[1]
- 2021. gads — Latvijā darba vizītē ieradās Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.[2]
- 2022. gads — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: Starptautiskā krimināltiesa oficiāli paziņoja, ka izmeklēs kara noziegumus, kas pastrādāti pret Ukrainu.[3]
- 2023. gads — Vjetnamas parlaments par valsts prezidentu ievēlēja Vo Vanu Thiongu.
Kultūra
labot šo sadaļu- 1998. gads — tika izdots Madonnas septītais studijas albums Ray Of Light
- 2007. gads — Dailes teātrī notika Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2006.
- 2008. gads — tika izdots Nine Inch Nails studijas albums Ghosts I-IV.
- 2014. gads — norisinājās 86. Kinoakadēmijas balvas pasniegšana.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 1459. gads — Adriāns VI, Romas pāvests (miris 1523. gadā)
- 1824. gads — Bedržihs Smetana (Bedřich Smetana), čehu komponists (miris 1884. gadā)
- 1839. gads (j.s., pēc v.s. 22. februārī) — Johans Klapje de Kolongs (Johann Clappier de Colongue), vācbaltiešu Krievijas inženieris un izgudrotājs (miris 1901. gadā)
- 1874. gads — Kārlis Šlehters (Carl Schlechter), austriešu šahists (miris 1918. gadā)
- 1876. gads — Pijs XII (Pius PP. XII), Romas pāvests (miris 1958. gadā)
- 1900. gads — Kurts Veils (Kurt Weill), vācu komponists (miris 1950. gadā)
- 1910. gads — Valters Tīls (Walter Thiel), vācu inženieris un raķešdzinēju konstruktors (miris 1943. gadā)
- 1919. gads — Dženifere Džonsa (Jennifer Jones), amerikāņu aktrise (mirusi 2009. gadā)
- 1926. gads — Egons Zablovskis, latviešu fiziķis, LU docētājs, alpīnists un orientierists (miris 2020. gadā)
- 1931. gads — Mihails Gorbačovs (Михаил Горбачёв), PSRS prezidents (miris 2022. gadā)
- 1942. gads — Džons Ērvings (John Irving), ASV rakstnieks
- 1942. gads — Lū Rīds (Lou Reed), amerikāņu rokmūziķis (miris 2013. gadā)
- 1943. gads — Skaidrīte Smildziņa-Budovska, latviešu basketboliste
- 1959. gads — Ainars Zvirgzdiņš, latviešu basketbola treneris
- 1960. gads — Mihails Tjurins (Михаил Тюрин), Krievijas kosmonauts
- 1962. gads:
- Džons Bon Džovi (Jon Bon Jovi), amerikāņu rokmūziķis
- Gabriēle Tarkvīni (Gabriele Tarquini), Itālijas autobraucējs
- 1968. gads — Denjels Kreigs (Daniel Craig), angļu aktieris
- 1973. gads — Dejans Bodiroga (Дејан Бодирога), serbu basketbolists
- 1977. gads:
- Egils Melbārdis, latviešu aktieris
- Kriss Mārtins (Chris Martin), angļu mūziķis
- 1982. gads — Henriks Lundkvists (Henrik Lundqvist), zviedru hokejists
- 1991. gads — Minori Sato, japāņu futbolists
Miruši
labot šo sadaļu- 1282. gads — Bohēmijas Agnese (Svatá Anežka Česká), Čehijas karaļa Otokāra I meita, kanonizēta par katoļu baznīcas svēto (dzimusi 1211. gadā)
- 1333. gads — Vladislavs I Elkonītis (Władysław I Łokietek), Polijas karalis (dzimis 1260. vai 1261. gadā)
- 1619. gads — Dānijas Anna (Anne of Denmark), Skotijas, Anglijas un Īrijas karaliene (dzimusi 1574. gadā)
- 1835. gads — Francis II (Franz II), Austrijas imperators (dzimis 1768. gadā)
- 1895. gads — Ismaīls pašā (إسماعيل باشا), Ēģiptes valdnieks (dzimis 1830. gadā)
- 1930. gads — D. H. Lorenss (D. H. Lawrence), angļu rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks un literatūras kritiķis (dzimis 1885. gadā)
- 1939. gads — Hovards Kārters (Howard Carter), britu arheologs (dzimis 1874. gadā)
- 1948. gads — Eldžernons Modslijs (Algernon Maudslay), britu burātājs (dzimis 1873. gadā)
- 1981. gads — Anna Sakse, latviešu rakstniece (dzimusi 1905. gadā)
- 1987. gads — Rendolfs Skots (Randolph Scott), amerikāņu aktieris (dzimis 1898. gadā)
- 2005. gads — Kendzo Tange (丹下健三, Tange Kenzō), japāņu arhitekts (dzimis 1913. gadā)
Svētku un piemiņas dienas
labot šo sadaļu- Bohēmijas Agneses piemiņas diena katoļiem
- Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena (Latvija)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-02.
- ↑ «Valsts prezidents: Latviju un Igauniju vieno sena vēsture, aktīva sadarbība šodien un nākotnes kurss, vērsts uz attīstību, izaugsmi, zaļu un digitālu vidi». president.lv. Skatīts: 2021. gada 2. martā.
- ↑ «Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu». BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU (lv-LV). 2022-03-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-22. Skatīts: 2022-05-04.