Content-Length: 170902 | pFad | http://lv.wikipedia.org/wiki/D%C5%BEord%C5%BEs_Gordons_Bairons

Džordžs Gordons Bairons — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Džordžs Gordons Bairons

Vikipēdijas lapa
Džordžs Gordons Bairons
George Gordon Byron
Džordžs Gordons Bairons
Personīgā informācija
Dzimis 1788. gada 22. janvārī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Lielbritānijas Karaliste (tagad Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miris 1824. gada 19. aprīlī (36 gadi)
Mesalongiona, Pirmā Hellēņu republika (tagad Karogs: Grieķija Grieķija)
Tautība anglis
Vecāki Katrīna Gordona, Džons Bairons
Dzīvesbiedre Anabella Milbenka
Bērni Ada Lavleisa, Alegra
Paraksts
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, revolucionārs
Valoda angļu valoda
Žanri dzeja
Literatūras virzieni Romantisms
Slavenākie darbi
  • “Čailda Herolda svētceļojums”
  • “Dons Žuans”

Džordžs Gordons Noels Bairons, sestais barons Bairons (angļu: George Gordon Noel Byron, 6th Baron Byron, dzimis 1788. gada 22. janvārī, miris 1824. gada 19. aprīlī) bija angļu dzejnieks, viens no nozīmīgākajiem angļu romantisma literatūras pārstāvjiem. Lorda Bairona nozīmīgākie darbi ir poēmasČailda Herolda svētceļojums” (Childe Harold's Pilgrimage), “Dons Žuans” (Don Juan) un “Gjaurs” (The Giaour).

Džordžs Gordons Bairons bija pazīstams ne tikai ar savu literāro darbību, bet arī ar visai vētraino dzīvi, piemēram, ticis apsūdzēts asinsgrēkā,[nepieciešama atsauce] un asajiem politiskajiem uzskatiem (iestājies par radikālām sociālām reformām, aizstāvējis katoļu tiesības). Lords Bairons grieķu pusē piedalījies Grieķijas neatkarības karā pret turkiem.

Džordžs Gordons Bairons (vēlāk viņš savam vārdam pievienoja ‘Noels’) ir dzimis 1788. gada 22. janvārī Lielbritānijas Karalistes galvaspilsētā Londonā. Viņš bija vienīgais bērns Džona Bairona un viņa otrās sievas Ketrīnas Gordonas ģimenē. Ketrīna Gordona ir nākusi no Skotijas. Lords Bairons bija sestais barons Bairons no izzūdošās Baironu aristokrātu dzimtas. Šāda izcelsme padarīja viņu pašapzinīgu lielāko dzīves daļu. Tēvs pameta ģimeni vēl tad, kad Bairons bija jauns, savukārt māte slimoja ar šizofrēniju. Tā rezultātā viņam trūka disciplīnas un mērenības.

1798. gadā, 10 gadu vecumā, Džordžs mantoja sava vectēva brāļa Viljama Bairona titulu un tika oficiāli atzīts par lordu Baironu. Divus gadus vēlāk sāka mācīties Herovas skolā (Harrow School), kur piedzīvoja savas pirmās seksuālās attiecības gan ar vīriešiem, gan sievietēm.[1] 1803. gadā Bairons iemīlējās savā attālajā māsicā Mērijā Čevortā (Mary Chaworth), un šī mīlestība ir aprakstīta vairākos dzejoļos, tostarp Hills of Annesley un The Adieu.

Darbi latviešu valodā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Lords Bairons. "No Čailda Herolda pirmā dziedājuma". Atdz. Eriks Ādamsons. Daugava 1939, Nr. 1, 20.-29.lpp.
  • Lords Bairons. Manfreds. Atdz. Andrejs Johansons, Viljama Metjūsa pēcvārds. Rīga: Grāmatu zieds, 1940.
  • Džordžs Gordons Bairons. "Šijonas gūsteknis". Atdz. Eriks Ādamsons. Angļu dzejas antoloģija. Sast. Anšlavs Eglītis un Viljams Metjūss. Rīga: Valters un Rapa, 1940, 104.-116. lpp.
  • Dž. G. Bairons. Izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956.
  • Džordžs Gordons Bairons. Dzejoļi("Lok-na-Gars", "Grieķu cīnītāju dziesma", "Vārsmas raudošai karaļmeitai", "Ir tavas dienas beigušās", "Stances Augustei", "Stances", "Krēsla", "Manā trīsdesmit sestajā dzimšanas dienā", "Atvadu dziesma", "Paliec sveika", "Sonets Šiljonas cietoksnim", "Prometejs""). Pasaules tautu lirika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1959, 310.-321. lpp.
  • Džordžs Gordons Bairons. Ebreju melodijas. Atdz. Austra Aumale. Rīga: Zvaigzne, 1993.
  1. «Lord Byron - Poems, Quotes & Books» (angļu). biography.com. Skatīts: 2021. gada 17. janvārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]










ApplySandwichStrip

pFad - (p)hone/(F)rame/(a)nonymizer/(d)eclutterfier!      Saves Data!


--- a PPN by Garber Painting Akron. With Image Size Reduction included!

Fetched URL: http://lv.wikipedia.org/wiki/D%C5%BEord%C5%BEs_Gordons_Bairons

Alternative Proxies:

Alternative Proxy

pFad Proxy

pFad v3 Proxy

pFad v4 Proxy