Izplatības areāls

Izplatības areāls (latīņu: area — 'platība') — apgabals, kurā izplatīta kāda parādība. Bioloģijā areāls ir teritorija, kurā organismi dzīvo un vairojas. Savs areāls ir ne tikai sugai, bet arī ģintij un jebkuram citam taksonam. Sugu areāli mainās laika gaitā klimata, ģeoloģisko izmaiņu un cilvēku saimnieciskās darbības ietekmē. Vislielāko areālu suga ieņem savas attīstības uzplaukuma periodā. Mazi areāli ir ļoti jaunām un ļoti vecām sugām. Areāli var strauji samazināties arī, ja cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā sugu biotopi tiek aizstāti ar aramzemi, izcirsti meži, nosusināti mitrāji, izstrādāti purvi. Areāli samazinās arī cilvēku vajātām sugām (tīģeris, leopards).

Bezastaino abinieku izplatības areāls (piemērs)

Pēc formas izšķir dažādus areālu tipus, piemēram, vienlaidus, dalītu (disjunktīvu jeb disjunktu), cirkumpolāru areālu. Eiropā dalīti areāli veidojušies vairākām augu un dzīvnieku sugām, kuras pēdējo leduslaikmetu pārdzīvoja Alpu kalnos. Ledājam atkāpjoties, tās izplatījās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot siltākam un ieceļojot citām, konkurētspējīgākām sugām, tās līdz mūsdienām saglabājušā tundras zonā un Alpu kalnos. Tāda suga ir, piemēram baltais zaķis, pundurbērzs u.c. Pundurbērzs, piemēram, Latvijā saglabājies atsevišķās atradnēs purvos, kur tas spējis pārciest dažādas klimata izmaiņas. Šādas sugas sauc par klimata reliktiem.

Dažām sugām, kuras veidojušās izolētos apstākļos, piemēram okeānu salās vai augstu kalnos, mēdz būt ļoti nelieli areāli. Šādas sugas sauc par endēmiskām vai endēmiem. Latvijā nav endēmisku sugu.

Sugu areālu attēlus mēdz apkopot floras vai faunas atlantos, piemēram, Eiropas Floras atlantā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Izplatības areāls.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)