Dubnijs
Dubnijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Db un atomskaitli 105. Tas ir ļoti radioaktīvs. Dubnija stabilākā izotopa — dubnija-268 — pussabrukšanas periods ir 28 stundas, citos avotos 32 stundas,[1] un tas ir visilgāk dzīvojošais transaktinīds. Tiek pieļauts, ka dubnija ķīmiskās īpašības ir līdzīgas tantala ķīmiskajām īpašībām.
| Dubnijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +5 (+3, +4) | ||||||
| Blīvums | (prognozēts) 29 300 kg/m3 | ||||||
Izotopi
labot šo sadaļuStabilākais no dubnija izotopiem ir 268Db, kura pussabrukšanas periods ir 28 stundas, citos avotos 32 stundas.[1] Nākamais stabilākais izotops ir 270Db ar pussabrukšanas periodu 23 stundas. Ir iegūti dubnija izotpi, kuru masas skaitlis ir no 255 līdz 270.[1]
Vēsture
labot šo sadaļu
1968. gadā Dubnā esošajā Apvienotajā kodolpētījumu institūtā strādājošais Geogrijs Froļovs paziņoja, ka ir ieguvis periodiskās tabulas 105. ķīmisko elementu. Viņi amerīcija atomus bombardēja ar neona atomiem.
- 243
95Am + 22
10Ne → 260
105Db + 51
0n - 243
95Am + 22
10Ne → 261
105Db + 41
0n
Viņu secinājumi balstījās uz laika sakrišanas mērījumiem attiecībā uz alfas enerģiju.
Divus gadus vēlāk, 1970. gada aprīlī, arī amerikāņi no Lorenca Bērklija laboratorijas ziņoja, ka ir ieguvuši šo elementu. Viņi to ieguva bombardējot kaliforniju ar slāpekļa atomiem.
- 249
98Cf + 15
7N → 260
105Db + 41
0n
Bijušajā Padomju Savienībā 105. elementu sauca par nilsboriju (simbols Ns) par godu dāņu fiziķim Nilsam Boram[2] (arī šajā laikā latviski izdotajās grāmatās lietots šis nosaukums)[3]; ASV tai laikā šo elementu dēvēja par hāniju (Ha) vācu ķīmiķa Oto Hāna vārdā.[2][3] 1997. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli pieņēma nosaukumu "dubnijs" (no Krievijas pilsētas Dubnas nosaukuma), līdz tam oficiālais nosaukums bija unnilpentijs (Unp).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Dubnium» (angļu). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. Augustsss. Skatīts: 2018. gada 19. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 «Discontinued Element Symbols» (angļu). ThoughCo.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 24. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 24. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R. : Zinātne, 1989.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dubnijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |