Cilts ir etniska vienība un sabiedrības organizācijas forma senatnē; lielāka par grupu. Ciltī tās locekļu skaits parasti nepārsniedza dažus tūkstošus. Cilti raksturo sava valoda (vai dialekts), nosaukums, teritorija, paražas. Pārsvarā visām ciltīm ir bijusi sava dzīvesvieta, tomēr pastāvēja arī klejotājciltis. Ciltī varēja būt savs varas centrs.[1]
Eiropā ciltis sāka veidoties ar 4500. gadu p.m.ē. Donavas ielejā, Latvijas teritorijā neolītā ciltis varēja veidoties no vairākām dzimtas kopienām.[1]
